Aliante no bijušo dalībnieku un finālistu perspektīvas:
- Vineta Bērziņa, Aliante 2005 un 2006 nacionālā koordinatore: Ir tikai viena lieta, kas man nepatīk saistībā ar konkursu Aliante: kad Latvija sāka iesaistīties tā organizēšanā, es jau biju par “vecu”, lai piedalītos. Līdz ar to mana vienīgā iespēja nokļūt tuvāk Aliantei bija kļūt par konkursa koordinatori. Biju kopā ar aliantiešiem gan priekos, gan bēdās (izņemot „siltajos” nakts pārgājienos finālā). Varu teikt, ka mūsējie bija atraktīvākie, oriģinālākie, dažreiz arī muzikālākie (noteikti iegūtu pirmo vietu, ja šīs spējas arī konkursā tiktu vērtētas) ....un, kas nav mazsvarīgi, atšķirībā no dažiem (savējie sapratīs), izcēlās ar labām angļu valodas zināšanām. Konkrētāk - viņi bija vis..vis..vislabākie... un, manuprāt, joprojām tādi ir!
- Laura Saldovere, Aliante 2007 fināliste: Lai gan uz Aliantes konkursu braucu pirms 3 gadiem, šis notikums ir palicis spilgtā atmiņā. Finālā daudz kas ir atkarīgs no pāriniekiem! Tā, faktiski, ir laimes spēle, kurā mums toreiz nepaveicās, jo komandas biedri nebija no tiem labākajiem. Atmiņā palicis nakts skrējiens, jo pēc garās dienas skriet nepavisam negribējās. Šķita, ka skrienam dikti daudz un ilgi. Tāpat jaunas izjūtas bija gulēt „teltī” (2 savienotiem armijas apmetņiem) kalna augšā, kur vējš pūta cauri. Brrr! Visforšākā bija ekskursija, kur mums rādīja tankus. Vēlreiz pierādījās, ka blondīnes ir spēks – dabūjām pavizināties ar tanku. Kaut kas tāds bija unikāla iespēja, un nedomāju, ka būs vēl kāda iespēja to atkārtot. Kopumā baigi labais pasākums, izbaudīju un darīju arī tādu, ko parastā situācija nebūtu darījusi.
- Alise Papina, Aliante 2009 fināliste: hmm - nu ko lai raksta..kopumā pasākums interesants arī blondīnēm ar lakotiem nagiem. Kas vīriešiem nonākt sieviešu kolsterī, tas mums vīriešu kazarmās!Lieliska iespēja izbaudīt bezmaksas dubļu vannas ar fizisku aktivitāšu piesitienu labākas vēdera un kāju formas iegūšanai, iespējama pastiprināta iedeguma iegūšana uz rokām un kājām, vakara izklaižu programma - naksnīgas pastaigas mežā, gulēšana zem klajas debess, čiekuru mešana mērķī, un ne tikai, iespējama aktivitāšu skaita palielināšana pēc pašu vēlmēm un ieskatiem. Vakariņu serviss - visu pieved uz vietas. Neiztikt arī bez pelēko šūniņu kustināšanas pasaules aktuālāko notikumu un problēmu viktorīnā.
- Kristaps Veidmanis, Aliante 2009 finālists: Pasākums bija patiešām superīgs visā visumā. Par to lietuviešiem un pārējiem organizatoriem noteikti ir jāsaka PALDIES un MALAČI!!!!
Man spilgtas atmiņas ir palikušas no vairākiem trases posmiem. Tāpat ļoti labi atceros armijnieku uzmundrinājumus un ārkārtīgi labvēlīgo attieksmi. Ja man ir jāmēģina no visa pasākuma atrast to pašu sarkanāko odziņu, tad noteikti ir jāmin pats pēdējais konkursa uzdevums - LIELĀ DUBĻU TRASE. Tas patiešām bija kolosāli - slapji līdz ausīm un vēl tālāk, izvārtījušies dubļos, bet tomēr - laimīgi!!!!! Mani ārkārtīgi pārsteidza tas, ka pēc trases mums bija vēl!!! jāizbrien cauri kārtīgai dubļu jūrai... To es nebiju gaidījis (lai gan jāsaka, ka es vispār daudz ko nebiju gaidījis....).
Pasākumu kopumā varētu raksturot ar vārdiem - pārsteidzoši, traki un sirsnīgi!
Man vēl šodien pēc 7-8 mēnešiem prātā ir daudz spilgtu konkursa brīžu!
