Jāsaka gan, ka laiciņš mūs šajā rudens dienā nudien nelutina, taču katram lietus mākonim ir arī sava zelta maliņa! Kāda? Šāds laiks ir kā reiz piemērots, lai pagremdētos patīkamās atmiņās un aplūkotu fotogrāfijas!
Tieši šādu iespēju vēlos piedāvāt arī Jums, jo esmu apkopojis mūsu šī gada finālistu pārdomas, viedokļus un atmiņas!
Patīkamu lasīšanu un, kazi, varbūt arī pašiem uznāks vēlme pierakstīt kādus savus šīsvasaras iespaidus un aplūkot bildes...
Aleksis:
"Ar Alianti pirmo reizi mani iepazīstināja mans vēstures un politikas skolotājs. Lai gan pirmā doma bija klasiskais "Nu, ko tad es? " izlasījis pirmās kārtas jautājumus, nekavējos un uzmeklējis komandas biedreni, abi ķērāmies "vērsim pie ragiem". Jāsaka, nacionālā atlase bija izaicinoši grūta priekš skolniekiem, bet koordinatora Didža zvans par iekļūšanu starptautiskajā finālā bija tā vērts! Jau drīz vien bijām nokļuvuši Gruzijā - manpurāt, vienā no skaistākajām, vismīlīgākājām un centīgākajām valstīm pasaulē.
Didža aizbildniecībā jutāmies kā septītajās debesīs - viss bija sarunāts, nekā netrūka, iepazinām gan Tbilisi, gan Gruzijas lauku reģionus. Atlika vien izbaudīt Gruziju un gatavoties finālam. Arī gruzīni bija pacentušies un konkursu novadīja godam. Šaušanas pārbaudījumi, orientēšanās ērkšķainā apvidū, prātu asinoši intelektuālie pārbaudījumi, klinšu kāpšana, nolaišanās no torņa un dubļu srējiens man, kā aktīvās atpūtas cienītājam ir neaizmirstami vēl šodien. Veiksmīgā kārtā bijām izcīnījuši vietu uzvarētāju braucienā uz Polijas militārajiem objektiem.
Patiesībā, par spīti pieņemtajam stereotipam, ka Polija ir liela un garlaicīga, arī poļi spēja mūs palutināt, ieinteresēt un pat aizraut. Iespēja būt aiz tā augstā betona žoga un redzēt to, ko pat lielākā daļa poļu nav redzējuši un neredzēs savas dzīves laikā bija fascinējoša. Redzējām, aptaustījām, uzrāpāmies, iekāpām un izmēģinājām visu, ko sirds kāro. Veselās 10 neaizmirstamās dienās mēs redzējām visu, ko cilvēks spēj iedomāties dzirdot vārdu "amija". Protams mūsu gidi bija lietpratēji savās jomās - paši karavīri, kas, saprotams, par karavīra ikdienu spēja pastāstīt vislabāk. Arī Polijā neizpalika ekskursijas pa skaistākajām tās pilsētām un brīvais laiks kultūras iepazīšanai.
Aliante = savu zināšanu paplašināšana NATO jomā + iespēja pārbaudīt savas fiziskās un psiholoģiskās spējas un robežas + tūrisms.
Aliante 2010 = labākais vasaras brīvlaiks manā mūžā!"
Didža aizbildniecībā jutāmies kā septītajās debesīs - viss bija sarunāts, nekā netrūka, iepazinām gan Tbilisi, gan Gruzijas lauku reģionus. Atlika vien izbaudīt Gruziju un gatavoties finālam. Arī gruzīni bija pacentušies un konkursu novadīja godam. Šaušanas pārbaudījumi, orientēšanās ērkšķainā apvidū, prātu asinoši intelektuālie pārbaudījumi, klinšu kāpšana, nolaišanās no torņa un dubļu srējiens man, kā aktīvās atpūtas cienītājam ir neaizmirstami vēl šodien. Veiksmīgā kārtā bijām izcīnījuši vietu uzvarētāju braucienā uz Polijas militārajiem objektiem.
Patiesībā, par spīti pieņemtajam stereotipam, ka Polija ir liela un garlaicīga, arī poļi spēja mūs palutināt, ieinteresēt un pat aizraut. Iespēja būt aiz tā augstā betona žoga un redzēt to, ko pat lielākā daļa poļu nav redzējuši un neredzēs savas dzīves laikā bija fascinējoša. Redzējām, aptaustījām, uzrāpāmies, iekāpām un izmēģinājām visu, ko sirds kāro. Veselās 10 neaizmirstamās dienās mēs redzējām visu, ko cilvēks spēj iedomāties dzirdot vārdu "amija". Protams mūsu gidi bija lietpratēji savās jomās - paši karavīri, kas, saprotams, par karavīra ikdienu spēja pastāstīt vislabāk. Arī Polijā neizpalika ekskursijas pa skaistākajām tās pilsētām un brīvais laiks kultūras iepazīšanai.
Aliante = savu zināšanu paplašināšana NATO jomā + iespēja pārbaudīt savas fiziskās un psiholoģiskās spējas un robežas + tūrisms.
Aliante 2010 = labākais vasaras brīvlaiks manā mūžā!"
Ingvilda:
"Aliante kā starptautisks konkurss, manuprāt, ir jauniešiem saistošs un interesants. Piedaloties man bija iespēja satikt jauniešus
no vēl 7, vairāk vai mazāk, savā starpā atšķirīgām valstīm (Čehija, Slovākija, Polija, Ungārija, Gruzija, Melnkalne un Lietuva).Fināls norisinājās Gruzijā, tas, protams, bija vienreizējs piedzīvojums, jo šo valsti apmeklēju pirmo reizi, toties galvenais iemesls
tam bija Aliante. Fināla uzdevumos nācās pārciest rāpšanos mācību klintīs, šaušanu, skriešanu pa dubļiem un upēm, oerientēšanos
Gruzijas paugurainēs, vienvārdsakot grūti, bet tik ļoti interesanti un patīkami! Vislielākā balva bija jauniegūtie draugi no šīm valstīm, bet
tomēr, tā kā mana komanda izcīnīja 4. vietu, tikām arī finālbraucienā uz Poliju.
Poljā vairs nebija jāskrien, jālec, jāpeld, jārāpjas, bet tik un tā agri jāceļas. (: Finālbraucienā apskatījām Polijas bāzes Krakowā,
Varšavā, Gdaņskā... katrā ziņā viskaut kur apkārt Polijai! Un jau atkal bija iespēja satikt tos pašus jaukos cilvēkus! Brauciens bija tiešām
izdevies, lai gan neizttika arī bez pārpratumiem un nelielām ķibelēm, viss bija pilnīgā kārtībā! Tomēr lielākā balva priekš manis pašas bija
iegūtā pieredze, sastrādāšanās un komonicēšana ar cittautiešiem. Pirms brauciena uztraucos, ka nespēšu atrast kopīgu tematu sarunai
ar pārējiem dalībniekiem, tomēr kļūdījos, jaunieši savā ziņā ir līdzīgi, vienalga no kuras zemes nākuši.
Un nākamgad piedalīšos vēlreiz, centīšos tikt līdz finālam, jo tas patiešām ir ineteresanti, aizraujoši un traki!! ;D"
D.
