Sveicināti visi šajā karstajā vasaras dienā!
Pirmkārt, sākšu ar to, ka nu jau kādu brīdi visi trīs (es, Ingvilda un Aleksis) veiksmīgi esam atgriezušies no Gruzijas, kur šogad norisinājās starptautiskā vidusskolēnu zināšanu konkursa par NATO starptautiskais fināls!
Kā tad mums tur gāja?
Visprecīzākais vārds būtu - visādi! :) Bet par visu pēc kārtas:
Braucienā uz Gruziju devāmies nedaudz agrāk kā pārējie konkursa dalībnieki - izlidojām jau 25.jūnija vakarā, lai 26.jūnija agrā rītā jau būtu Tbilisi! Kāpēc? Nu gluži vienkārši, lai pagūtu apskatīt arī pašu Tbilisi! Domāts, darīts!
Ceļojuma aprakstā šoreiz neieslīgšu, jo neba tas bija galvenais, kāpēc turp devāmies!
Šogad par konkursa galveno norises vietu tika izraudzīta neliela pilsētiņa Gruzijas ziemeļrietumos - Sačhere, kur patvērumu sev atradusi Sačheres militārā kalnu treniņskola!
Jau iepriekš tiku minējis, ka Aleksis un Ingvilda konkursa finālā startēja kopā ar pušiem no Gruzijas! Tā nu komanda numur 3 plosījās un cīnījās, lai iekļūtu labāko septiņniekā, kas dosies 10 dienu uzvarētāju ceļojumā pa Poliju!
Ko tad viņi tur darīja? Pārbaudīja savu erudīciju, atbildot uz septiņu dažādu tēmu jautājumiem, šāva mērķi ar īstām patronām no vēl īstākiem M-16, meta izaicinājumu zirnekļcilvēkam, rāpjoties klinšu sienā, skrienot Austrāliešu skrējienu un laižoties no 5stāvu mājas augstuma! Neizpalika arī tradicionālās orientēšanās sacensības piepilsētas kalnainajā apvidū! Bet visa kulminācija bija šķēršlu skrējiens, kurā dalībnieki pierādīja, ka sarežģīti, netīri un fiziski grūti apstākļi tiem nav sķērslis!
Neizpalika arī Kutaisi pilsētas apskate, kalnu klostera apmeklējums, šašliku cepšana un ēšana brīvā dabā un, protams, jaunu draugu iegūšana!
Kā tad Aleksim ar Ingvildu gāja? Arī var teikt - visādi! Bet cīnījās jaunieši gods, kam gods! Un rezultātā sīvā cīņā izcīnīta godpilnā 4.vieta, kas nozīmē vien to, ka jau svētdien mēs visi trīs atkal satiksimies, lai dotos uzvarētāju braucienā pa Polijas militārajām bāzēm un skaistākajām vietām!
Lai gan konkurss oficiāli noslēdzās jau 2.jūlijā, uzreiz prom nedevāmies! Tā teikt - kad tad nākamreiz būsim Gruzijā?! tāpēc izmantojām iespēju vēl nedaudz pabūt šajā Kaukāza pērlē, lai apskatītu Kazbegi - augstāko Gruzijas virsotni, izbraukātos pa pasakaini skaisto kalnu militāro ceļu, aizdotos uz Mtshetu un, protams, kārtīgi, kārtīgi izložņātu Tbilisi krustu šķērsu jauniegūto draugu pavadībā!
Drīz šepat būs lasāmi arī Alekša un Ingvildas komentāri un skatāmas bildes! Tāpat mēģināšu arī apstāstīt kā tad mums būs gājis Polijā, ko būsim redzējuši, dzirdējuši, darījuši utt.
Uz drīzu tikšanos!
D.
Aiante 2010 - neaizmirstams piedzīvojums!
AtbildētDzēstGruzija tiešām centās šim pasākumam, un sekas atspoguļojās dalībnieku sejās. Neviens uzdevumus (lai cik vājprātīgi tie neizskatītos) nebija jāveic ar lielu piespiešanos. Bija jautri, interesanti un vienlaicīgi izaicinoši priekš saviem spēkiem un veiklības. Mans mīļākais uzdevums - dubļu skrējiens, jeb krosiņš pa upīti, augšā pa ūdenskritumiem, zem dzeloņdrātīm, caur dīķi, pa starpu pārvietojot smilšu maišeļus. Kas jāsaka par grūtākajaiem uzdevumiem - tā noteikti ir komunikācija, jo iesākumā katras valsts delegācija kontaktējās tikai savā starpā (atceros 1. starptautisko sarunu savā istabiņā, kur katrs nosauca savu mīļāko sporta veidu, un uz manu "ice-hockey" gruzīnu kolēģu reakcija bija : "Mmm... ice..." , bet ,par laimi, jau 2. dienā "viss notika".
Kā vēl vienu pārbaudījumu jāmin neciešamo karstumu. Didža vārdiem runājot :" Kamēr tu nes izžaut savas slapās drēbes, tās jau ir sausas." Kondicionieri Gruzijā tiešām bija lielā cieņā.